Kad pieaugušie jūtas apjukuši, nesaprot savas jūtas vai stresam ieilgstot, parādās simptomi, tādi kā dažādi trauksmes stāvokļi- panikas lēkmes, fobijas, garastāvokļa traucējumi- depresija, pasliktinās veselība, viņi meklē palīdzību. Ar bērniem notiek līdzīgi. Viņu nenobriedušajai psihei parasti ir pat grūtāk saprast notikumu jēgu un nozīmi viņu dzīvē. 

Kā saprast, kad bērnam un ģimenei ir vajadzīga palīdzība

  • Bērns ir nomākts, nedrošs, baidās
  • Bērnam ir iedomu draugi, bet nav īsto draugu
  • Bērns cieš no enurēzes (nakts čurāšanas), vai enkuprēzes (iekakā biksēs)
  • Bērns plēš matus vai dara citas pret sevi vērstas darbības (grauž, plēš, sit, griež utt)
  • Bērns ir agresīvs, dara pāri citiem, daudz konfliktē ar apkārtējiem
  • Bērns atsakās ēst 
  • Bērnam ir pazeminājušās sekmes skolā
  • Bērns visu dienu spēlē datoru
  • Bērnam nav interešu, ir apātisks
  • Bērns slikti guļ, redz daudz sliktu sapņu
  • Bērnam ir atkārtotas, uzmācīgas darbības, rituāli (mīņājas uz vietas, skaita ceļa stabiņus utt)
  • Bērns melo, slēpj, ņem bez atļaujas, zog
  • Bērns bieži slimo vai bieži simulē slimošanu
  • Bērns bieži sūdzas par sāpēm, kaitēm vai pārinodarījumiem (man iesita, atņēma utt)
  • Bērns ir pārāk paklausīgs, ka viņu nevar pat pamanīt

Atšķirībā no pieaugušajiem bērni ne vienmēr spēj savas jūtas un pārdzīvojumus izteikt vārdos, īpaši, ja jūtas ir spēcīgas, pretrunīgas un vērstas pret tuvākajiem cilvēkiem. Bet ja bērnam ir pieejamas atbilstošas rotaļlietas, viņš, pats to neapzinoties, centīsies atrast risinājumu savām grūtībām spēlējoties. Diemžēl ne vienmēr tas viņam ir pa spēkam. Līdzīgi kā pieaugušie, viņi iestrēgst savos risinājumos, jo dzīves pieredze ir tik maza, pasaules redzējums šaurs, bērns nespēj saprast citu cilvēku rīcības motīvus, visu saista tikai ar sevi. 

Bērnu psihoterapeits, vērojot bērna spēlēšanos, pamazām saprot, kas bērnu nomāc, uztrauc, sāpina, ko viņš domā ( pareizāk teikt-jūt) par sevi un citiem sev svarīgiem cilvēkiem. Terapijas mērķis- palīdzēt bērnam saprast, ka visas viņu jūtas ir pieņemamas, kā rezultātā bērns spēj tās paust daudz tiešāk, precīzāk. Jo vieglāk un tiešāk var izpaust apslēptas un apspiestas jūtas, jo tās kļūst mazāk intensīvas, un bērns iegūst lielāku kontroles sajūtu. Jo vairāk bērns apgūst spēju pats vadīt savas jūtas, jo mazāk viņš ir savu jūtu varā. Rezultātā bērns iegūst lielāku iekšējās brīvības sajūtu, augstāku pašvērtības sajūtu un vairāk prieka no attiecībām ar sev tuvākajiem cilvēkiem.

Ar bērniem strādājot, spihoterapeits vairāk lieto dažādus spēļu, mākslas, dzīvnieku terapijas formas. 

Manā instrumentu klāstā ir spēļu un smilšu spēļu terapija. 

Vairāk par smilšu terapiju šeit


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .